Viens no bēdīgi slavenajiem iemesliem, kādēļ uz “Titānika” klāja gāja bojā tik daudz cilvēku, bija tas, ka gluži vienkārši visiem nepietika vietu glābšanas laivās.

No 2200 cilvēkiem izglābās tikai 705, “Titānika” kapacitāte glābšanas laivu nodrošināšanai bija daudz lielāka.

"Titāniks" vēl krastā
“Titāniks” vēl krastā Foto: Wikimedia Commons

Uz klāja varēja satilpināt 64 laivas, kamēr realitātē to bija vien 20, uzņemot vismaz 1178 cilvēkus.

Par spīti šim trūkumam, tolaik laivu skaitam bija jāatbilst kuģa svaram, nevis cilvēku skaitam, tātad minimālā prasība bija 16 laivas.

Uzreiz pēc “Titānika” nogrimšanas netika organizētas pietiekami kvalitatīvas pārrunas, taču 1914. gadā tika ieviesta obligāta prasība – nodrošināt glābšanas laivas atbilstoši uz klāja esošo cilvēku skaitam.

Aisbergs, kas sadūrās ar "Titāniku" nelaimīgajā 1912. gada 14. aprīļa vakarā
Aisbergs, kas sadūrās ar “Titāniku” nelaimīgajā 1912. gada 14. aprīļa vakarā Foto: Wikimedia Commons

Otrs būtiskais “Titānika” trūkums – radio sakaru uzturēšana 24 stundas diennaktī, savukārt 1912. gadā tāds signāls kā SOS tika izmantots salīdzinoši reti un tieši tikpat reti tika arī atpazīts.

Tieši tāpat “Titānika” raidītais palīdzības signāls bija dzirdams nepilnīgi un nekvalitatīvi, vienīgi Ņūfaundlendas telegrāfa stacijā, ar fona trokšņiem no radio amatieriem ASV austrumu krastā un telegrammu sūtīšanas trokšņiem uz “Titāniku”, kas vēl vairāk “saduļķoja” signālu.

Neticams atklājums — liepājnieks uz “Titānika” klāja. Dāvida Lifšica dzīve un traģiskā bojāeja2021. gada aprīlī aprit 109 gadi kopš bēdīgi slavenā “Titānika” traģēdijas. 1912. gada 10. aprīlī greznais laineris ar 2223 p…www.tvnet.lv

Tieši tādēļ radio operators no pavisam tuvu esošā kuģa “SS Californian”, kurš potenciāli spētu palīdzēt, ap traģēdijas laiku jau bija devies pie miera.

1912. gadā tika oficiāli noteikts SOS koda mērķis, kā arī ar likumu nostiprināta prasība radio operatoram uz katra kuģa būt pieejamam 24 stundas diennaktī.

Foto galerija ⟩ “Titānika” spožums un noriets varenajā ostas pilsētā BelfāstāZiemeļīrijas galvaspilsēta Belfāsta 1900. gados bija viena no spēcīgākajām ostas pilsētām, kas nodrošināja ekonomisko izaugsmi 20. gadsimta …www.tvnet.lv

Tāpat arī pēc “Titānika” bojāejas tika dibināta starptautiska organizācija, kuras mērķis bija noteikt bīstamu aisbergu lokācijas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā.

Šāda vienība darbojas vēl mūsdienās, reģistrējot ap 1000 aisbergiem ik gadu. Līdz šim dzīvību kuģa sadursmē ar aisbergu nav zaudējis neviens pasažieris.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt darbu
%d bloggers like this: